Nivora

Domājamā daļa un kopīpašums: kas jāzina pirms pirkuma

12.08.2026

Pērkot dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, tu iegūsti ne tikai konkrēto telpu grupu, bet arī domājamo daļu no ēkai piesaistītā zemesgabala un koplietošanas telpām. Šis raksts skaidro, ko tas nozīmē.

Kas ir domājamā daļa

Domājamā daļa ir matemātiska daļa (piemēram, 45/10000) no kopīpašuma, kas piesaistīta konkrētajam dzīvoklim - parasti proporcionāli tā platībai attiecībā pret visas ēkas kopplatību. Tā aptver zemi zem ēkas, kāpņu telpas, jumtu un citas koplietošanas daļas.

Kāpēc tas ir svarīgi

Domājamā daļa nosaka, cik daudz balsu tev ir dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (piemēram, lemjot par renovāciju), un cik daudz maksāsi par koplietošanas izdevumiem. Lielāka domājamā daļa (parasti lielākam dzīvoklim) nozīmē lielāku ietekmi, bet arī lielāku daļu no kopīgajiem izdevumiem.

Kopīpašums vs atsevišķs īpašums

Dažos gadījumos (biežāk vecākās ēkās vai specifiskās situācijās) dzīvoklis var būt daļa no kopīpašuma nevis ar savu atsevišķu Zemesgrāmatas nodalījumu - tas nozīmē, ka darījumiem (piemēram, pārdošanai) var būt nepieciešama pārējo kopīpašnieku piekrišana. Šo statusu der noskaidrot pirms pirkuma, jautājot pārdevējam vai pārbaudot Zemesgrāmatā.

Kur to redzēt

Nivoras atskaitē sadaļā "Par šo dzīvokli" domājamā daļa tiek rādīta, ja tā ir zināma no VZD reģistrētajiem darījumu datiem. Precīzu, aktuālu īpašuma formas statusu (kopīpašums vai atsevišķs nodalījums) tomēr nepieciešams apstiprināt tieši Zemesgrāmatā - tas nav publiski atvērto datu daļa.

Pārbaudi reālos datus pats

Pārlūko darījumus, cenas un tendences visā Latvijā.

Pārlūkot darījumus →