Kur Latvijā dzīvokļi ir lētāki nekā Rīgā: pilsētu cenu salīdzinājums

Rīga nav vienīgā vieta Latvijā, un tālu ne vienmēr dārgākā. Salīdzinot reālus VZD reģistrētos darījumus pēdējo 5 gadu laikā 68 Latvijas pilsētās un novados ar vismaz 50 reāliem darījumiem, atklājas pārsteidzoši lielas cenu atšķirības - un daži rezultāti, kas neatbilst ierastajam priekšstatam.

Mārupe tagad dārgāka par Rīgu

Visaugstākā vidējā cena par m² pēdējo 5 gadu laikā nav Rīgā, bet Mārupē - 2008 €/m² (1428 reāli darījumi), apsteidzot pat Jūrmalu (1462 €/m², 3600 darījumi) un pašu Rīgu (1402 €/m², 63 317 darījumi). Aiz tā slēpjas reāls, izskaidrojams iemesls - Mārupe ir kļuvusi par vienu no populārākajām jaunbūvju zonām ap Rīgu, un jaunbūvju cena par m² parasti ir ievērojami augstāka nekā padomju laika sērijveida ēkām, kas joprojām veido lielu daļu Rīgas dzīvokļu fonda.

Tālāk seko Ādaži (1558 €/m²) un Baloži (1482 €/m²) - abas arī Rīgas priekšpilsētas ar aktīvu jaunbūvniecību.

Kur cenas ir viszemākās

Otrā galā - pilsētas un novadi ar reālu, bet ievērojami zemāku pieprasījumu. Viļakā vidējā cena ir 55 €/m² (74 reāli darījumi pēdējo 5 gadu laikā) - tas ir vairāk nekā 25 reizes lētāk nekā Rīgā par to pašu platību. Līdzīgi zemas cenas: Seda (62 €/m²), Viesīte (74 €/m²), Dagda (91 €/m²) un Piltene (91 €/m²).

Svarīgi to lasīt godīgi: zema cena par m² šeit nenozīmē "izdevīgu pirkumu" tādā pašā nozīmē kā Rīgā - tā parasti atspoguļo reālu, zemāku pieprasījumu attiecīgajā reģionā, nevis paslēptu iespēju. Vietējais darba tirgus, infrastruktūra un iedzīvotāju skaita tendence ir daļa no tā, kāpēc cena ir tāda, kāda tā ir.

Kāpēc šī atšķirība ir tik liela

25 reizes ir liela atšķirība pat Latvijas mērogā. Trīs reāli faktori, kas to izskaidro:

• Pieprasījums seko darbavietām. Pierīgas pašvaldības (Mārupe, Ādaži, Baloži) ir pievilcīgas tiem, kas strādā Rīgā, bet vēlas dzīvot ārpus tās - tas rada reālu, pastāvīgu pieprasījumu un attiecīgi augstākas cenas.
• Ēku vecums un tips. Reģionos ar zemām cenām lielākoties pārdodas vecāki, mazāki vai lauku tipa īpašumi - salīdzinošā metode (par to vairāk mūsu rakstā par nekustamā īpašuma vērtēšanu) vienmēr atspoguļo to, kas reāli tur pārdodas, nevis vidējo Latvijas dzīvokli.
• Darījumu skaits. Mazākās pilsētās ir mazāk reālu darījumu, tāpēc viens vai divi neparasti darījumi var vairāk ietekmēt vidējo cenu nekā lielpilsētā, kur simtiem darījumu izlīdzina gadījuma rakstura svārstības.

Kā pārbaudīt savu pilsētu vai ielu

Šie skaitļi ir tikai pilsētu vidējie - reālā aina var atšķirties pēc konkrētas apkaimes vai pat ielas. Katrai no 81 Latvijas pilsētām un novadiem, kur ir reāli VZD darījumi, Nivora ir sava tirgus pārskata lapa ar reāliem skaitļiem un cenu tendenci pēdējo 5 gadu laikā - piemēram Rīgai, Mārupei vai Jūrmalai. Lielākajās pilsētās pieejams arī sadalījums pa konkrētām ielām, ar reālu adrešu sarakstu katrā.